Tauki

Vispārīgi
Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) - organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem. Tauki kopā ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem ir dzīvo organismu šūnu sastāva pamatā. Taukus, kam istabas temperatūrā ir šķidra konsistence, parasti sauc par eļļām. Tauki pieder pie hidrofobām vielām, kas praktiski nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā, bet labi - nepolāros organiskos šķīdinātājos.
Sastāvs
Tauku molekula sastāv no glicerīna atlikuma, kam pievienojušies trīs taukskābju radikāļi. Šīs taukskābes var būt piesātinātas vai nepiesātinātas, bet parasti ar lineāru molekulas uzbūvi un pāra skaitu oglekļa atomu molekulā. "Nepāra" taukskābju (piemēram, margarīnskābes) taukos mēdz būt mazāk kā 0,1%
No piesātinātajām taukskābēm tauku sastāvā visbiežāk ir stearīnskābe un palmitīnskābe, bet no nepiesātinātajām - oleīnskābe, linolskābe, linolēnskābe; retāk arahidonskābe.
Tauku nozīme organismā
Organismā tauki ietilpst šūnu membrānu un citu organoīdu sastāvā. Bioloģisko struktūru veidošanai galvenokārt nepieciešami nepiesātinātie tauki, bet piesātinātajiem ir liela nozīme kā enerģijas avotam. Tā kā taukiem ir zema siltumvadītspēja, tie tiek izmantoti organisma siltumizolācijas nodrošināšanai, kā arī mehāniskai dažu jutīgu orgānu (nieru, acu) izolācijai.…