Lāčplēša tēls manā skatījumā ir ļoti pozitīvs, jo viņš vienmēr varēja tikt galā ar problēmām. Viņam palīdzēja arī draugi, lai gan ne vienmēr draugi izrādījās tik īsti draugi, kā viņš vēlētos. Šajā eposā, manuprāt, izcili parādījās tas, kādam jābūt īstam latvietim – drosmīgam, pārliecinātam, spēcīgam, labsirdīgam, izpalīdzīgam. „Zīžot šo dīvaino cilvēku bērnu, Kuram, kā teica, nolemts no dieviem Par tautas varoni vēlāki palikt, priekš kura vārda vien bīšoties visi Tautiešu ļaundari nākamā laikā!”
Cilvēki nekad nebūs ideāli, kārtīgi, labi... Laikam jau tāpēc, ka katram ir atšķirīga dzīves uztvere – citiem pozitīva, citiem – negatīva.…
