Savā runā es apspriedīšu to, kā pārticība, materiālā stabilitāte un pārmaiņas finansiālajā sfērā ir ietekmējušas kultūras rašanos. Es piekrītu uzskatam, ka gandrīz ikvienas civilizācijas garīgās attīstības un sasniegumu pamatā ir tās materiālā labklājība, tādēļ ar šīs runas palīdzību centīšos panākt, lai arī jūs būtu tādās pašās domās. Manuprāt, dotā tēma ir apspriešanas vērta, jo galvenie raksturlielumi, pēc kuriem spiež par kādas valsts vai nācijas garīgo attīstību, ir tās ekonomika un kultūra.
Lai varētu sākt iztirzāt šo jautājumu, vispirms ir jānoskaidro, ko mēs saprotam ar jēdzieniem “kultūra” un “ekonomika”. Kultūra ir kādas cilvēku grupas, tautas vai veselas valstu grupas dzīvesveids; viss, kas ir noteiktā laika posmā radīts glezniecībā, tēlniecībā, mūzikā, literatūrā, medicīnā un zinātnē. Kultūra ir arī cilvēku domāšanas veids, savstarpējās attiecības, tradīcijas, tā pastāv apģērba valkāšanā un valodā. Šis jēdziens sevī ietver apstrādāšanas, izstrādāšanas, apkopošanas, attīstīšanas, izglītības, audzināšanas, cienīšanas un godāšanas problēmas. …
