Katra no revolūcija ir savādāka, bet katrai no tām ir savs iemesls un mērķis. Revolūcijas var būt dažādas, tā var rosināt sabiedrības attīstību un var arī nē. Es uzskatu, ka katra no revolūcijām uzreiz, vai pēc gadu simtiem, tomēr ir kaut nedaudz palīdzējusi sabiedrībai attīstīties. Es piekrītu šai tēzei, ka revolūcija virza sabiedrības attīstību un kā spilgtu piemēru vēlos minēt 1905. gada revolūciju.
1905. gada revolūcija sākās pēc Nikolaja II pavēles armijai šaut uz garīdznieka Gapona vadītajiem mierīgajiem demonstrantiem. Šī diena tika nodēvēta par „Asiņaino svētdienu”. Vēlāk stāvoklis kļuva kritiska, jo tika pārtraukti darbi fabrikās, pastos, skolās, valsts iestādēs un sākās ļoti plaši streiki. Šāds pavērsiens kavēja sabiedrības attīstību, bet vēlāk process pārtapa pretēja, izrādījās, ka tas tomēr virzīja sabiedrības attīstību, jo bija personas, vārda un sapulču brīvība.…
