Romāns „Noziegums un sods” liek domāt par dažādām problēmām , kā nozieguma un soda problēmas, „ mazā cilvēka” problēma un tikumības un netikumības problēma. Bet galvenais paliek jautājums par kristīgo morāli katra cilvēka dzīvē un par tās aktualitāti sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo.
Romāna centrā ir cilvēks, kurš izdarījis noziegumu, var meklēt atbildes , kāpēc tā notika, kas pie tā vainīgs, ko darīt, lai tā nenotiktu. Bet rezultāts mums ir zināms, un paliek tikai mūžīgais jautājums, kas būtu , ja būtu. Autors mums parāda kādā šausmīgā pasaulē dzīvo students, kur viscaur vijas traģisms. Jaunais cilvēks nevar izlemt vai izdarīt noziegumu, bet viņam šo lēmumu ir grūti pieņemt. Viņš ir divu ceļu krustcelēs. Viens ceļš bezizeja, dzīvot tikai, lai eksistētu , tas ir domāts vājam cilvēkam vai arī drosmīgā ceļš, tas ir īsts dzīves ceļš, kuru ir vērts turpināt. Un ja students neizdarīs noziegumu , tad viņš pats atteiksies no dzīves . Tas ir likteņa jautājums vai nu pieņemt dzīvi, kāda tā ir , labprātīgi ziedo sevi, vai tomēr pretoties liktenim, pret sabiedrības valdošo iekārtu.…
