„Es zinu, ka tu esi pilnīgi normāla, tikai nedaudz trauksmaina.” Liekas, ka šie vārdi Magdai ir kā medus uz mēles, viņa jūtas laimīga un pārliecināta par sevi. Kārlis bija vienīgais, kurš saprata, ka Magda nav psihiski slima, viņš nepakļāvās vairākuma viedoklim. Taču, ko nozīmē viens cilvēks pret masu, kura var nolīdzināt līdz ar zemi jebkurā brīdī? Arī Kārlis neiztur un pilnībā izmaina attieksmi pret Magdu, tagad viņa ir tikai paciente, par bērna atzīšanu kā savējo nemaz nevar iet runa. Kā jūtas Magda? Viņa cenšas ierakt sevi puķu dobē, lai aizbēgtu no sevis, nepārtraukti raud un jūtas apjukusi. Magdai piedzimst bērns, viņa apsola, ka vairs nekad nezaudēs apziņu, taču mīlestība sāp un vienīgais glābiņš ir drošības sala, kuru Magda ir izveidojusi savā apziņā un atrod tur mieru. …
