Galvenie notikumi:
509. g. p.m.ē. nodibina Romas republiku.
390. gadā p.m.ē. galli izlaupa Romu.
246.-146. g. p.m.ē. norisinājās Romai ļoti grūtie Pūniešu kari ar Kartāgu, pēc kuriem Romas republika kļuva par Vidusjūras lielvalsti.
146.-44. g. p.m.ē. - nemieru un pilsoņu karu laiks (Sulla, Pompejs, Jūlijs Cēzars).
44.-14. g. p.m.ē. Augusts Oktaviāns nodibina Romas impēriju.
68.-96. g. - Flāviju dinastijas laiks. Kolizeja celtniecība.
III gs. - Romas impērijas krīze. Karakalla termu un Aurēlija mūru celtniecība.
284.-337. g. - Diokletiāna un Konstantīna valdīšana. Pirmās kristiešu bazilikas. Kauja pie Milviāna tilta. 313. gadā kriestietība kļūst par legālu Romas impērijas reliģiju (Milānas edikts). Romā ir vairāk kā miljons iedzīvotāju, bet tā vairs nav impērijas galvaspilsēta, tomēr tā saglabā ietekmi un kļūst par baznīcas centru. 395. gadā notiek Rietumromas impērijas un Austrumromas impērijas (Bizantijas) atdalīšanās.
…
