Augi un dzīvnieki ir neatņemama mūsu planētas sastāvdaļa. Visas cilvēces vēsture vienmēr bijusi cieši saistīta ar dzīvās dabas resursu izmantošanu pārtikai, apģērbam, dažādu priekšmetu izgatavošanai, vielu iegūšanai.
Dabā mēs sastopamies ar augu un dzīvnieku sugu milzīgu daudzveidību. Daudzu augu un dzīvnieku sugas nav izpētītas.
Mūsdienu augu un dzīvnieku valsts izveidojusies pakāpeniski, izplatoties augiem un
dzīvniekiem jaunos apgabalos, kur ekoloģiskie apstākļi piemēroti un, izmirstot , tur,
kur tie nav piemēroti attiecīgās sugas prasībām.
Augu izplatīšanās notiek ar sēklām, sporām un veģitatīvajiem vairošanās orgāniem,
bet var būt gadījumi, kad tiek pārnestas veselas biocenozes ar noslīdeņiem, kalnos,
pārvietojoties peldošām salām.1
Augu sēklām un augļiem izveidojušies visdažādākie veidojumi, kas nodrošina to
tālāku izplatīšanos un līdz ar to sekmē arī visas sugas labāku izplatīšanos un
saglabāšanos. Milzīga nozīme ir lielajam sēklu skaitam, ko producē augi. Protams,
tikai neliela daļa no visām gatavību sasniegušajām sēklām nonāk atbilstošos apstākļos
un dīgst. Vairākums sēklu aiziet bojā. Sevišķi daudz sēklu producē nezāles.2
Daļai augu augļi paši aktīvi izkaisa vai izsēj savas sēklas. Tādu parādību apzīmē par
pašizplatīšanos jeb autohoriju.…
