-
Dzeramā ūdens problēmas Latvijā
Referāts8 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Ģeogrāfija, Ķīmija
2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
Ūdensapgādes sistēmām jāatbilst normatīvajiem aktiem par būvnormatīviem noteiktajām prasībām. Ūdensvada iekārtas mazgā, tīra un dezinficē pirms ekspluatācijas uzsākšanas un pēc avārijas remonta, kā arī profilaktiski ne retāk kā divas reizes gadā (Dzeramā ūdens..., 2017). „Dzeramā ūdens kontrole un monitorings”, nosaka, ka dzeramā ūdens sastāvs ir regulāri jāpārbauda, un iegūtie rezultāti jāsalīdzina ar MK noteikumu NR.235 noteiktajām maksimāli pieļaujamajām koncentrācijā, ko var saturēt dzeramais ūdens (Dzeramā ūdens..., 2017).
Prasības par dabīgo minerālūdeņu un avotu ūdeņu kvalitāti nosaka Ministru kabineta noteikumi nr.736 “Noteikumi par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni”
Secinājumi
1. Latvijā ir pieejami lieli ūdens resursi, kas ir izmantojami kvalitatīva dzeramā ūdens iegūšanā
2. Latvijā ir izstrādāti normatīvie akti, kas nosaka minimālās kvalitātes prasības dzeramajiem ūdeņiem un paredz to regulāru pārbaudi un monitorēšanu.
3. Kopumā Latvijā ūdeņi nav pārāk piesārņoti, bet atsevišķās teritorijas ir novērojams piesārņojums.
4. Ūdens kvalitāti ir iespējams uzlabot to sagatavojot ar dažādām metodēm.
…
Kvalitatīvs dzeramais ūdens ir dzidrs bez īpašas garšas un smaržas. Tam ir jābūt tīram, bezkrāsainam un svaigam. Ūdenī nedrīkst būt acīmredzami piemaisījumi, taču nevar paļauties tikai uz ūdens dzidrumu nosakot tā kvalitāti, jo arī pēc izskata tīrā ūdeni var būt izšķīdušas dažādas vielas, kas var padarīt ūdeni uzturā nelietojamu. Sliktas kvalitātes dzeramais ūdens var kļūt cilvēka veselībai un dzīvībai bīstams, ja tas satur slimības izraisošus mikroorganismus vai citas vielas, kas varētu kaitēt cilvēkam. Uzturā parasti tiek izmantoti trīs veidu ūdeņi – dzeramais ūdens, dabīgais minerālūdens un avotu ūdens (LVĢMC, S.a). Ūdens ir ļoti nozīmīgs dzīvības procesu uzturēšanā, un kvalitatīva ūdens lietošana uzturā ir liela nozīme labas veselības saglabāšanai. Lielākā daļa iedzīvotāju izmanto centrālās ūdensapgādes sistēmas piegādātu ūdeni, piemēram, pilsētu daudzstāvu māju iedzīvotāji, šī ūdens kvalitāti nosaka Ministru kabineta izstrādāti noteikumi. Privātmāju iedzīvotāji, jo īpaši lauku reģionos, pārsvarā uzturā lieto akas vai avotu ūdeni, par šo ūdeņu kvalitāti cilvēkiem jārūpējas pašiem, jo uz šiem ūdeņiem neattiecas Ministru kabineta izstrādātie noteikumi (Vilcāne, 2015).
