20. gadsimtā visā pasaulē izplatījušās demokrātijas un liberālisma idejas, to pat varētu dēvēt par liberālisma gadsimtu, kura pamatvērtība ir indivīds, tāpēc valstij iespēju robežās jāgarantē visas indivīda tiesības un brīvības.
Protams, sieviešu un vīriešu līdztiesība 20. gadsimtā sevišķi jau pēc otrā viļņa feminisma kustības 60. 70.-ajos gados ir palielinājusies lielos apmēros, vismaz katras demokrātiskas valsts juridiskie likumi mūsdienās to paredz, taču dzīvē šis jautājums ir aktuāls joprojām un lai gan jebkāda veida diskriminācija — dzimumu, etniskā vai sociālā ir pretrunā ar liberālisma pamatdomu, manuprāt, liberālisms ar visām no tā izrietošajām sekām, konkrēti brīvo tirgu jau pats zināmos aspektos veicina dažāda veida diskrimināciju, tai skaitā arī sieviešu.
Būtiskākais faktors, kas joprojām ietekmē sieviešu un vīriešu nevienlīdzību ir tāds, ka sievietes savas tiesības ieguvušas relatīvi nesen un ja mēs raugāmies vēsturiskā kontekstā, viņu pieredze šai ziņā ir visai niecīga.
Vairāk nekā trīsdesmit gadus atpakaļ „dzimtes” jēdziens sasniedza vēl neredzētu pavērsienu politikas zinātnē, kas izpaudās kā jaunas sieviešu kustības izveidošanās divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu beigās. Šī sieviešu kustība sev priekšā bija izvirzījusi „dzimtes” jēdzienu. Šajā laikā bija radīti daudzi darbi, kuri kritizēja dzimuma apspiestību, konkrētāk, sieviešu dzimuma apspiestību. …
