Vērtējums:
Publicēts: 26.04.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Ķīna', 1.
  • Konspekts 'Ķīna', 2.
  • Konspekts 'Ķīna', 3.
  • Konspekts 'Ķīna', 4.
  • Konspekts 'Ķīna', 5.
  • Konspekts 'Ķīna', 6.
  • Konspekts 'Ķīna', 7.
  • Konspekts 'Ķīna', 8.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  IEVADS PAR ĶĪNU    3
2.  EKONOMIKA    4
3.  PAR ĶĪNAS ĢEOGRĀFIJU    5
4.  IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS    5
5.  PĀRTIKA    6
6.  LOPKOPĪBA    6
  TRANSPORTS    7
Darba fragmentsAizvērt

Ķīna ir viena no senākajām un lielākajām valstīm pasaulē. Jau 3.gs. pirms mūsu ēras, izveidojās pirmā Senās Ķīnas centralizētā valsts – Cinu impērija. Mūsu ēras16.gs. sākās eiropiešu ekspansija Ķīnā. Jau 19.gs. tā kļuva par Lielbritānijas, Francijas, Japānas un Krievijas ekspansijas objektu un pēc kara Ķīna kļuva par šo valstu puskoloniju. Pēc pirmā pasaules kara – 1937.g. Japāna to okupē. 1949.g. Pekinā tiek proklamēta Ķīnas tautas republika.
Kā zinām, Ķīna ir vienīgā pasaules lielvalsts, kura vēl joprojām attīstās pa sociālisma ceļu. Saimniecībā noteicošais ir valsts sektors, jo tam pieder 3/4 rūpnieciskās produkcijas. Strauji palielinās atsevišķu produkcijas veidu ražošana, un tagad Ķīna ir pirmajā desmitniekā pasaulē akmeņogļu, naftas ieguvē, tērauda, elektroenerģijas, kokvilnas un labības ražošanā.
Pēc rūpniecības kopprodukcijas apjoma, Ķīna ieņem astoto vietu pasaules lielāko rūpniecības valstu vidū. Ilgu laiku galvenās bija vieglās rūpniecības nozares, bet mūsdienās strauji attīstās mašīnbūve un ķīmiskā rūpniecība. Ķīnā ir ļoti nevienmērīgi izveidojies rūpniecības izvietojums, jo visi jaunie uzņēmumi tiek celti piekrastes pilsētās – ostu tuvumā. Agrāk izveidotie uzņēmumi, kas nodarbojās ar izejvielu ieguvi un metalurģiju, ir koncentrēti Ķīnas iekšienē un tādēļ ir apgrūtināta satiksme ar piekrastes rūpniecības rajoniem, kas veido problēmas ar izejvielu un kurināmā piegādi.
Metalurģijai ir laba izejvielu bāze. Melnās metalurģijas uzņēmumi ir izvietoti gandrīz visās provincēs. Tiek ražoti arī krāsainie metāli: alumīnijs, varš, cinks, alva, svins, niķelis, volframs un dzīvsudrabs. Pēdējos gadus strauji attīstās mašīnbūve. Jaunie mašīnbūves uzņēmumi ražo datorus, kalkulatorus, sakaru līdzekļus, sadzīves elektrotehniku. Valsts vajadzībām tiek ražoti automobīļi, kuģi, lidmašīnas, iekārtas un darbmašīnas. Ķīnā ražo arī velosipēdus, kas speciāli ir piemēroti kravu pārvadāšanai. Mašīnbūves lielākie centri ir Pekina, Šanhaja un Tjaņdziņa.
Ķīmiskā rūpniecība izmanto vietējas izejvielas – sāļus, fosforītus, metalurģijas blakusproduktus un augu valsts izejvielas. Galvenās ķīmiskās rūpniecības apakšnozares ir minerālmēslu, sintētisko krāsvielu un medikamentu ražošana. Pieprasījumu nenodrošina organiskās sintēzes un polimēru ķīmija, jo to izstrādājumus Ķīna importē.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants