Mārteņi ir ziemas iesākums. Simboliski šī diena ir saimnieciskā gada noslēgums un dabas pamirums. Kā Mārteņu ēdiens tiek daudzināts gailis un vista. Mārteņam pieder bites un gaiļi. Tas gādā par zirgiem un govīm un uguni. Tas staigā no ciema uz ciemu kā ķekatnieks.
Gads noslēdzas ar BAGĀTAJIEM ZIEMASSVĒTKIEM – tie ir Saulgriežu svētki un Dieva piedzimšanas svētki. Senči parasti izvēlējās ēdienus ar simbolisku nozīmi: cūkas šņukuriņu, putraimu desas, zirņus, pupas un kočas jeb kūķus, kurus ēda, lai iegūtu turību. Pie Ziemassvētku izpriecām pieder bluķa vilkšana un dedzināšana, budēļos iešana un rotaļāšanās. Istaba un galds Ziemassvētkos tiek rotāts salmiem, zirnājiem vai sienu.
…
Darbā ir aprakstīts seno latviešu laika skaitīšana, aprakstītas arī svinamās dienas - Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi un Ziemassvētki, četri gadalaiki jeb laikmeti. Aprakstīti arī tādi jēdzieni kā SAVAITES, šalte, laiki.
