Ja kāds ir patiesi iemīlējies, viņš mīļotā cilvēka dēļ ir spējīgs uz visu – rūpēties par to, aizsargāt no ļaunā, upurējot pat savu dzīvību, un izdarīt otra dēļ gandrīz jebko. Taču ne vienmēr mīlestība ir abpusēja, jo ne vienmēr otrs tevi mīl tik pat stipri kā tu viņu. Un tad mīlestība izvēršas par traģēdiju, jo tāpat kā abpusēja mīlestība ir liela laime, tā arī mīlestības sāpes ir visstiprākās. Taču ne vienmēr tikai paši iemīļotie ir vainīgi pie mīlestības traģiskajām beigām. Ļoti liela nozīme ir arī arējiem apstākļiem, kas bieži vien pat vislielākajai mīlestībai liek pārvērsties naidā vai traģēdijā. Šīs jūtas var nogalināt gan nabadzība, gan ģimenes locekļi, gan citi ārējie faktori, kā, piemēram, J. V. Gētes traģēdijā „Fausts”, kurā Fausta un Grietiņas mīlestību izjauc Mefistofelis un Raganu dzira.…
