-
Ziņu nonākšana dienaskārtībā. Pozīcijas raksts
Ziņu rāmji nosaka to, kā tiek pasniegta informācija. Tie sevī ietver atlasi, izvirzot priekšplānā kādu konkrētu problēmu, problēmas cēloņu interpretāciju un iespējamo risinājumu. Ziņu rāmji nosaka to, kā sabiedrība/indivīds interpretē informāciju, aktivizējot jūtas, vērtības un viedokļus par kādām parādībām, tādējādi nonākdami pie kāda slēdziena. Kā apgalvo M. Makkombs (M. McCombs) – mediju dienas kārtības veidošana politisko kampaņu laikā ir spēcīgs, nozīmīgs paņēmiens, kas nosaka mediju saturu un izraisa noteiktus mediju efektus. Pēc Makkomba domām, mediju dienas kārtība fokusējas uz tādu efektu kā uzmanības palielināšanu, un šis mediju dienas kārtības efekts skaidrojams ar sabiedrības /indivīda interesi un vēlmi spriest par jautājumiem un problēmām, kas tiek atspoguļoti medijos. Katru dienu cilvēce saņem lielu informācijas gūzmu, tā burtiski gāžas pār viņu galvām, taču ir ļoti liela daļa informācijas, kas līdz sabiedrībai tā arī nenonāk. Tā sacīt, šī informācija nav bijusi pietiekami „laba” lai tā nonāktu medijos, un pats galvenais iekļūtu dienaskārtībā.…
Mūsdienās masu mēdiji ir tie, kas zināmā mērā nosaka to, kas sabiedrībai svarīgs, par ko tai domāt, un, par ko diskutēt. Sabiedrība savā dienas kārtībā kā svarīgākās nereti uzskata tās tēmas un jautājumus, kas izceltas masu mediju ziņu blokos. Vairāki komunikāciju teoriju radītāji uzskata, ka sabiedrība pieņem masu mēdiju radīto dienas kārtību, nevis otrādi. Procesu, kurā masu mediji nosaka, par ko mums domāt un diskutēt, pirmo reizi novēroja Lipmans (Lippmann). 1922. gadā viņš atzīmēja, ka mediji rada bildes mūsu prātos un indivīdi reaģē nevis uz aktuāliem notikumiem, bet uz šīm bildēm (Severin, 1998:225). Pasaule atrodas ārpusē, bet tās attēli – mūsu galvā. Mēdiji sabiedrības/indivīda prātos rada it kā bildes, kas liek konkrētam indivīdam reaģēt nevis uz sabiedrībai aktuālu notikumu, bet tieši uz šīm bildēm.