Problēmas pastāvēja grūtībā noteikt kultūras vērtības un ideoloģisko vīziju un vēsturiskās atmiņas ieņem īpašu lomu. Izmaiņas notiek ļoti lēnu. Pārejas kultūra tiek definēta kā ideoloģiska pārkārtošanās, kad no veiksmīgiem sociālajiem aktieriem tiek pārņemtas perspektīvas un tas tiek definēts kā pašsaprotams mērķis. Liela nozīme ir ārējiem aģentiem – liberālā ekonomika, kuru pārstāv Pasaules Banka, cilvēktiesības - ANO.
Liela nozīme ir pašmāju elitei un to sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, ir daudz un dažādi saukļi, kuri raksturo šo pārejas periodu kā vesternizācija, liberalizācija, nacionālas valsts izveide, demokratizācija, sociālais taisnīgums, bet pastāv jautājums – vai valdošā elite šos saukļus grib realizēt dzīvē jeb tas ir tikai populisms, kaut gan, pēc 20 neatkarības gadiem katrs var individuāli izsecināt vai tas ir realizēts un kāda pakāpē.
…
