Grieķu literatūra ir vis senākā literatūra Eiropā un vienīgā, kas attīstījusies pilnīgi patstāvīgi, nebalstīdamās uz citu literatūru pieredzi.
Politika
Sengrieķu galvenais kultūras faktors tomēr ir laikmeta saimnieciskā un politiskā konjunktūra [ konkrētā laika posmā radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.] visplašākā apjomā un arī jaunās, spēka enerģijas pilnās tautas dziņas [tieksme pēc kaut kā].
No sākta gala viņiem piemīta arī spēcīgas civilizātoru tieksmes, materiālos ieguvumus viņi izmanto par pamatu savam politiskajam stiprumam, gara kultūrai, zinātnei un mākslai.
Tauta
Atšķiramas trīs lielas cilšu grupas tās nodalīja īpatnējie dabas apstākļi ar sevišķām nācijas nozarēm, kam bija savs raksturs, dzīves veids, parašas un sava valodas izloksne. Tās bija:
Eolieši,
Dorieši,
Ionieši.
Valoda
Grieķi nav pazinuši nepārkāpjamu sienu starp tautas sarunas valodu un rakstīto.
Grieķijai nekad nevienā galvenā izloksnē nav bijis masām nepieejamas literatūras valodas.
Vecākais grieķu literatūras piemineklis, ir Homēra eposi, visiem vēlākajiem rakstniekiem noderējuši par neizsmeļamu valodas bagātību avotu.
…
