Un tad Jānis atmodās no savādā murga, kurā redzēja bēru gājienu, savu mirušo kalpa zēna jaunību. Viņš it kā ar jaunu sparu nu bija gatavs mainīt kaut kripatu savā dzīvē. Čakli strādājot, bija pagājusi kalpa zēna Jāņa vasara. Šis svelmīgais un darbu pilnais gadalaiks viņam aizritēja visdažādākajos darbos, sapņainākajās domās un nevainīgākajā mīlestībā. Lai arī cik smagi vasarā nebūtu bijis jāstrādā tā tomēr viņam izvērtās gana skaista, kā nekā viņš bija iepazinis Almu. Kaut arī nepateiktie vārdi un reizumis muļķīgā izturēšanās šķīra abus, kalpa zēnam palika cerība par rudeni, kad iespējams, Alma tomēr atgriezīsies mājās kaut vai tikai uz pāris dienām, lai nu spētu izteikt nepasacīto. Īpašu dvesmu viņam deva sapņotais un neizskaidrojamo atklāsmju pildītais murgs.
Siltie vakari ar katru dienu arvien vairāk kļuva drēgni, kļavu lapas jau degtin dega koši sarkanā krāsā, bet koku galotnēs rotājās zeltainie saules stari.…
