Arvien biežāk tieku salīdzināta ar hipijiem, lai gan pati nemaz neuzskatu, ka kaut mazākā mērā būtu viņiem līdzīga, tāpēc izlēmu noskaidrot, kas īsti bija hipiji, kā viņi ģērbās un izturējās, kāpēc viņi darīja tieši to, ko darīja.
„Jau pirms vairākiem gadu desmitiem mūsu iepriekšējās paaudzes sāka meklēt alternatīvu skatījumu uz tās pašreizējo dzīvi, uz tās pieņemtajām normām un tikumiem. Garlaicība, ikdienas rutīna, pelēkais dzīves redzējums, pieradums, naids, dusmas .. to viņi vēlējās lauzt un izskaust .. Šīs lietas viņi centās aizpildīt ar ko jaukāku un krāšņāku. Hipiji kā pavasaris ienāca pasaulē ar dziesmām, sauli un smaidu. Ar viņiem atmodās pārējie cilvēki, sāka skatīties apkārt, analizēt .. Kaut vai vienkārši – kāpēc pasaulē notiekošās lietas vispār notiek [..].
Hipiji uz saviem spārniem nesa bezgalīgi daudz mīlestības un centās atkal pasaulē iesēt miera sēklu.” (Pulkstene 2005, 46)
Daudziem mūsdienu cilvēkiem ir izveidojušies dažādi stereotipi, kas attiecināmi uz hipijiem. Šie stereotipi ir diezgan labs iemesls, lai izpētītu hipiju rašanās vēsturi un pārliecinātos, ka radušies stereotipi ir tikai muļķīga savas domāšanas ierobežošana. …
