Latviešu autoru darbos sieviete atspoguļota ļoti dažādos veidos – gan kā māte, kas ļoti rūpējas par saviem bērniem, gan kā māte, kas gatava atdot sava dēla dzīvību par mīlestību, gan kā patmīlīga un nesavaldāma, gan kā visjautrākais vai labākais cilvēks pasaulē. Kādēļ ir šo sieviešu iekšējās pasaules? Vai mēs varam autorus nosodīt par šāda tēla izvēlēšanos un viņa darbībām?…
