-
Plaisu monitorings
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Vispārīgā informācija | 3 |
| 2. | Konstrukciju tehniskais stāvoklis | 4 |
| 3. | Kopējais situācijas plāns | 5 |
| 4. | Plaisu monitoringa procedūras apraksts | 6 |
| 5. | Plāns ar kontrolējamo plaisu lokalizāciju | 7 |
| 6. | Mērvietu fotofiksācija | 8 |
| 7. | Datu apkopojums | 11 |
| 8. | Mērījumu izmaiņu grafiki | 12 |
| 9. | Situācijas analīze un ieteikumi | 13 |
| Izmantotā literatūra | 14 |
9. Situācijas analīze un ieteikumi
Plaisas Nr.1 un Nr.3 visticamāk ir radušās nevienmērīgas pamatu sēšanās gadījumā, jo abu plaisu virziens ķieģeļu mūrī ir pa diagonāli. Plaisa Nr.2 ir taisna, vertikālā virzienā. Pie pamata var redzēt pamatu līmeņu izmaiņas, kas liek domāt, ka ēkas daļa pa kreisi no plaisas ir būvēta vēlāk laika periodā, nekā otra ēkas daļa. Šī plaisa radusies „jaunajiem” pamatiem nosēžoties. Pamatu sēšanos ietekmējusi arī aizsargapmales neesamība.
Monitoringā razdams ka divas plaisas ir regresējošas, bet tas ir izskaidrojams ar apkures sezonas beigām. Lai noteiktu precīzāku plaisu atvēruma izmaiņas vajadzīgs ilgāks laika periods, aptuveni divas apkures sezonas būtu optimāli.
Pirmkārt, būtu nepieciešama pamatu pastiprināšana, tas apturētu esošo plaisu progresēšanu un jaunu veidošanos. Nepieciešams arī izveidot ēkas aizsargapmali ap tās perimetru, tas mazinātu virsūdeņu skalošanos gruntī pie pamatiem.
…
1. Vispārīgā informācija 3 2. Konstrukciju tehniskais stāvoklis 4 3. Kopējais situācijas plāns 5 4. Plaisu monitoringa procedūras apraksts 6 5. Plāns ar kontrolējamo plaisu lokalizāciju 7 6. Mērvietu fotofiksācija 8 7. Datu apkopojums 11 8. Mērījumu izmaiņu grafiki 12 9. Situācijas analīze un ieteikumi 13 Izmantotā literatūra 14
