Jo valstī ir lielāks eksports, jo labāk. Taču, bez importa neeksistēs arī eksports ne
Ķīnai, nedz arī tik nelielai valstij kā Latvija. Apskatīsim divus galvenos labumus, kurus
valsts iegūst tirdzniecības ceļā:
➢ Valstij ir iespēja importēt tās preces, kuras paši saražot nevar. Šo var uzskatīt par
vecāko tirdzniecības formu pasaulē, jo arī neattīstītie cilvēki jau pirmssākumos
mainīja savas preces pret to, ko paši nespēj iegūt.
➢ Sīkāka specializācija nozīmē lielāku izlaidi un mazākas izmaksas. Piemēram, lai
Latvijā varētu iegādāties veikalos banānus, tos ir nepieciešams importēt, jo valsts
klimatiskie apstākļi pašiem audzēt banānus neatļauj, taču, ja tos audzētu siltumnīcās,
plantācijas, tad banānus varētu nopirkt tikai par ļoti augstām cenām.
Internacionālu tirdzniecību ļauj atspoguļot vienkāršot modelis- pašā pamatā ir fakts, ka
tirdzniecība notiek visefektīvāk tad, kad viena valsts kādā no ražošanas nozarēm ir
efektīvāka nekā citas, proti, ir neapšaubāmas priekšrocības ražot kādu vienu vai vairākus
produktus, kurus citas valstis vienkārši nespēj, piemēram, jau iepriekš minēto klimatisko
apstākļu dēļ.1 Pēc autores domām, šis fakts arī pierāda ekonomiskos izdevīguma faktorus
tirdzniecībā.…
