Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija-ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300-1200 km/s.
Tas veido heliosfēru, kas aptur starpzvaigžņu gāzes iekļūšanu Saules sistēmā.
Saules vējš izraisa arī dažādas uz Zemes novērojamas dabas parādības (magnētiskās vētras, polārblāzmas u.c.).
Savukārt, kosmiskajā telpā tālu no planētām Saules vēja fluktuācijas rada starpplanētu magnētisko lauku.
Raksturojums
Saules vēja dēļ Saule ik sekundi zaudē ap 1 mlj. tonnu vielas.
Saules vējš sastāv pārsvarā no elektroniem, protoniem un hēlija kodoliem (alfa daļiņām); citu elementu kodoli un nejonizētas daļiņas sastāda visai niecīgu daļu.
Kaut arī Saules vējš izplūst no Saules ārējā slāņa, tomēr tas neatspoguļo reālo elementu sastāvu, jo diferenciācijas procesā dažu elementu procentuālais sastāvs palielinās, bet citu - samazinās (FIP-efekts).
…
