Jebkurš komunikācijas veids divu atšķirīgu kultūras pārstāvju starpā var izraisīt nesaprašanos un pārpratumus, jo katras kultūras uztvere un izpratne par lietām ir atšķirīga. Tādēļ starpkultūru atšķirībām ir nozīmīga ietekme diplomātisko sarunu procesā. Nepareiza šo atšķirību izprašana un vērtēšana var izraisīt nopietnas sekas diplomātisko sarunu attīstībā.
Diplomātisko sarunu procesu veido komunikācijas process starp valstīm, kura mērķis ir rast iespējami optimālu risinājumu kādā jautājumā abām iesaistītajām pusēm. Šo komunikācijas procesu nenoliedzami ietekmē arī dažādas kultūru paražas, normas, izpratne par lietu nozīmi, pieņēmumi un ideāli. Tā kā starpkultūru komunikācijas problēmām tiek pievērsta arvien lielāka nozīme, arī Cohen savā darbā pievēršas citu teorētiķu uzskatiem par šo jautājuma risināšanu galvenokārt Rietumu un ne-Rietumu valstu starpā. Tādējādi tiek noliegts uzskats, ka ir izveidojusies viena vienota diplomātiskā kultūra un diplomātu dzimtajām kultūrām nav nekādas nozīmes.
Viens no teorētiķiem, kurš apskata starpkulturālās komunikācijas būtību ir Vīnes universitātes doktors Lorand Szalay, kurš šīs komunikācijas analīzi aizsāk ar nepieciešamību atsevišķi izšķirt gan vēstījuma formu (kodu), gan saturu. Vēstījuma forma kalpo, lai šifrētu tā nozīmi. Ziņojuma pareiza saprašana ir atkarīga no tā cik pareizi ziņojuma saņēmējs spēs to atšifrēt, tātad saņēmēja nolūkiem ir jāsakrīt ar sūtītāja iecerēto nozīmi.…
