Mūzika ir renesanses kultūras neatņemama sastāvdaļa. To apcerēja filozofi un pētīja zinātnieki, cienīja garīdznieki, klausījās aristokrāti un vienkāršie ļaudis. Mūzika skanēja pilsētas bagāto namos, tā vairoja nabadzīgo un strādnieku dzīvesprieku. Tēlotāja mākslā un arhitektūrā vēsture bija saglabājusi konkrētus pieminekļus un paraugus, kas noderēja renesanses māksliniekiem, mūziķiem turpretim tādu paraugu nebija, jo Senajā Grieķijā un Senajā Romā pilnvērtīga mūzikas notācija vēl nebija izgudrota. (3) Renesanses periodā atdzima nevis pati antīkā mūzika, bet attieksme pret mūziku kā pret izglītota cilvēka dabisku dzīves sastāvdaļu. Atšķirība starp garīgo un laicīgo mazinājās, lielākā daļa komponistu labprāt strādāja abās jomās. …
