Jūnija vidū iegūtie dati norāda, ka ap šo laiku ir iestājies vasaras sasilšanas periods, kur temperatūra ūdens virskārtā ir visaugstākā un ar dziļuma pieaugumu pakāpeniski samazinās (tiešā stratifikācija). Šajā periodā ūdens slāni, kur temperatūra ir visaugstākā sauc par epilimnionu, zem šī slāņa atrodas lēcējslānis (metalimniona) un zem tā slānis (hipolimniona), kurā temperatūra ir salīdzinoši zema. Vasarās siltuma bilances pienākošā daļa ir lielāka par aizejošo un ūdens ezera virskārtā uzsilst. Atšķirīgās temperatūras piegultnes slānī un virskārtā rada ezerā ūdens noslāņošanos, apakšā atrodas auksts uz smagāks ūdens slānis, bet augšā siltāks, vieglāks ūdens slānis.
Septembra sākumā ūdens temperatūras vērtības atkarībā no dziļuma norāda uz rudens atdzišanas perioda sākumu, kad temperatūra ūdens augšējos slāņos paliek zemāka un samazinās līdz ar dziļumu. Ezera virsējos slāņos vērojama vairāku metru dziļumā vienmērīga ūdens atdzišana jeb homotermija, bet dziļākos tiešā temperatūras stratifikācija. Rudenī siltuma bilances aizejošā daļa ir lielāka (izstarošana, turbulenta siltuma atdeve atmosfērā) par pienākošo, un dēļ konvekcijas ūdens virsējā slānī atdziest vienmērīgi (Zīverts, 2004).
Pēc F. Forela klasifikācijas Puzes ezers ir mērenā klimata ezers, jo vasarās temperatūra ir augstāka par +4°C un novērojama tieša stratifikācija vasarā, savukārt ziemā ūdens temperatūra ir zemāka par +4°C un ir apgrieztā stratifikācija. Pēc D. Hatčinsona klasifikācijas Puzes ezers pieder pie holomiktiskās grupas dimiktisko ezeru apakštipa, kuros gada laikā notiek divas reizes ūdens cirkulācija-pavasarī un rudenī (Wetzel, G. R, 2001).
…
