BAIĻU TEORĒTISKAIS IZVĒRTĒJUMS
BAILES ir iekšēja nelabsajūta, neskaidra un slāpēta. Cilvēks jūt dziļu nedrošību, baidās no tūlīt draudošām briesmām vai nelaimes gadījuma. Iztēlē rādās ainas visādās, reizēm šausminošās detaļās, pret šīm ainām viņš nespēj cīnīties. Tā cilvēks dzīvo nemitīgā ”trauksmes” stāvoklī un jūt mokošu nevarību ”draudošās nelaimes” priekšā.
Bailes bieži sastopamas depresijas, psihastēnijas un lielākās daļas neirožu gadījumos. Pieaugot bailes pārvēršas par šausmām ar daudzām un mokošām izpausmēm.
Ikviena saprātīga būtne pazīst bailes. Tāds ir kaut cik domājoša cilvēka liktenis, un tas ir normāli. Daudzie jautājumi, ko uzdod dzīve, pasaule un universs, nemitīgi liek mums piemēroties. Visi pakāpieni cilvēces attīstības ceļā, visi zinātniski atklājumi, visi mākslas un literatūras veikumi balstās uz bailēm. Bet tās ir metafiziskas, konstruktīvas, pozitīvas un relatīvi vājas bailes.…
