Vērtējums:
Publicēts: 23.04.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Psiholoģijas metodes', 1.
  • Referāts 'Psiholoģijas metodes', 2.
  • Referāts 'Psiholoģijas metodes', 3.
  • Referāts 'Psiholoģijas metodes', 4.
Darba fragmentsAizvērt

1.UZVEDĪBA HIPNOZES LAIKĀ
Pazīstamākās apziņas deformācijas saistītas ar miegu un sapņiem. Cita parādība, kas saistīta ar izmaiņām apziņā ir hipnoze. Nikolass Spanoss uzskata, ka hipnoze ir nekas vairāk kā paaugstinātas motivācijas stāvoklis attiecībā pret konkrētu darbību un to ir ļoti viegli izskaidrot, neizmantojot transu un stāvokļa izmaiņas.
Pirmās ziņas par hipnozes izmantošanu (piemērošanu) nāk no 18.gs. vidus.
Viena no spilgtākajām personībām, kura psiholoģiju atdalīja no burvestību “lauciņa” bija Francs Antons Mesmers (1733 – 1815). Viņš uzskatīja, ka “histēriskie traucējumi” ir rezultāts cilvēka ķermeņa universālajā magnētiskajā plūsmā. Tieši no Mesmera radās vārds “mesmerizms”, un daudzi tie, ka ārstēšana tika izmantoti konkrētas tehnikas, kuras mēs šobrīd saistām ar hipnozi.
Psiholoģijas vēsturē hipnozei bijusi ierādīta svarīga vieta, īpaši psiholoģisko traucējumu ārstēšanai; hipnoze bija pamatsastāvdaļa Freida psihoanalītiskajai tehnikai. Ernests Hilgards bija viens no pirmajiem mūsdienu pētniekiem, kurš atbalstīja viedokli, ka hipnoze ir izmaiņu stāvoklis apziņā. Hipnotisko stāvokļu aprakstos Hilgards, kā arī citi pētnieki, iekļāvuši sekojošas raksturojošas lietas: paaugstināts jūtīgums iedvesmošanai (iespaidošanai), neapzinās savu rīcību, paaugstinās spējas atcerēties, vizuālās iztēlošanās intensitātes paaugstināšanās, disociācija (spēja koncentrēties uz konkrētiem notikumiem, tajā pat laikā neredzot neko citu) un pazemināts jūtīgums pret sāpēm.
Habsons un MakKarlijs piedāvāja jaunu skatījumu par sapņiem, kas radikāli atšķīrās no dominējošās vispārpieņemtās pieejas.
Spansons uzsver, ka hipnotizētie cilvēki rīkojas patvaļīgi, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Viņš arī skaidro, ka konkrēto uzvedību nosaka paaugstināta motivācija, tā (uzvedība) nepieprasa izmaiņas apziņas stāvoklī.
TEORĒTISKIE PAMATOJUMI
N. Spansons uzskatīja, ka visas darbības, ko parasti piedēvēja hipnotiskā transa stāvoklim, iekļaujas normālo cilvēcisko iespēju raksturā. Hipnotizēšanas procesu viņš uzskata par rituālu, kuram rietumu kultūrās ir ļoti liela nozīme. Cilvēki gaida, ka viņi zaudēs kontroli pār savu ķermeni, un tad, kad iesākas hipnotizēta stāvokļa process, viņi sāk ticēt, ka viņu brīvprātīgās darbības kļūst automātiskas un vadāmas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants