Indija

Galvaspilsēta: Deli
Teritorija: 3,287 milj. km2
Iedzīvotāji: apm. 1027 milj.
Apdzīvojuma blīvums: 324 cilvēki/ km2
Valsts valoda: hindu, angļu
Lielākās pilsētas (pēc iedzīvotāju skaita): Bombeja (14,5 milj.), Kalkuta (12 milj. ),
Deli (10,5 milj.), Madrasa (5,7 milj.)
Analfabētisms: 24,15% (vīrieši), 45,74% (sievietes)
Iedzīvotāji zem nabadzības līmeņa: 27,3%
Prezidents: A.P.J. Abduls Kalams
Premjerministrs: Manmohans Singhs
Valsts himna: Jana Gana Mana.
Vietējais laiks: GMT + 5:30
Nacionālais sporta veids: lauku hokejs
Nacionālais dzīvnieks: Bengālijas tīģeris
Nacionālais putns: pāvs
Nacionālais augs: lotoss
Robežvalstis: Pakistāna, Ķīna, Mjanma, Bangladeša, Nepāla, Butāna
Lielākās  upes: Ganga, Brāmaputra, Jamuna,Godvari, Krišna un Inda
Augstākā virsotne: Kančendžanga  (8598 m, uz robežas ar Nepālu)
Lielākais ezers: Valara ez.
Lielākais tuksnesis: Tara
Pussala: Indostānas
Ģeogrāfija
Indijas republika, no hindu valodas - Bharat - izvietota Dienvidāzijā Indostānas pusslā.
Valsts platība ir 3,287 milj. km2 , tā  ir  3214 km plata ziemeļu – dienvidu virzienā un 2700 km plata rietumu- austrumu virzienā.
Ziemeļrietumos robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Afganistānu, Ķīnu un Nepālu, ziemeļaustrumos ar Butānu, austrumos ar Bangladešu un Mjaunmu jeb Birmu. Austrumos  to apskalo Bengālijas līcis, dienvidos Indijas okeāns un rietumos- Arābu jūra. Indijas paši ziemeļi atrodas Himalaju kalnos. No tiem uz dienvidiem ir auglīgais Indas-Gangas līdzenums.
Rietumindijā, pie Pakistānas robežas, atrodas
Tāras tuksnesis. Indijas dienvidos atrodas
Dekas plakankalne, kas aizņem
lielu daļu no Indostānas pussalas un divi kalnu
masīvi,
Rietumgatu kalni un Austrumgatu kalni, kas
atdala Dekas plakankalni no Indijas okeāna.
Indijas galvenās upes ir Ganga, Brāmaputra,
Jamuna, Godavari, Krišna un Inda.
Valsts dalās četrās klimatiskās zonās:
rietumu piekraste no Bombejas (Mumbajas) līdz Trivandrumai - karsts un mitrs
klimats,
valsts ziemeļrietumos, Radžstānas,
Džammu
un Kašmiras štatos - karsts un
sauss klimats,
austrumos un ziemeļaustrumu
štatos - karsts un mitrs klimats
ziemeļos, no Pendžaba zemienes
līdz Dekanas rietumu daļai valsts
vidienē - mēreni sauss.
Indijā ir 3 atšķirīgi gadalaiki: ziema, vasara un musonu gadalaiks.
Ziema sākas novembrī. Ziemai raksturīgs sausums un relatīvi zemākas temperatūras.
Martā ziemu nomaina vasara, ar
ļoti karstu un sausu laiku. Maijā dienas
temperatūra lielā daļā Indijas sasniedz
40 C.
Jūnijā vasaru nomaina musonu vēji, kas
atnes spēcīgas lietusgāzes un nedaudz
vēsāku laiku.…