Bioloģiskā daudzveidība ir visu dzīvo būtņu - augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo. Dažkārt lieto arī saīsinājumu - biodaudzveidība. Biodaudzveidības komponenti ir sabiedrības, ko dažādās vidēs veido dažādi organismi. Organismi nedzīvo izolēti cits no cita, kā arī tie nav izolēti no nedzīvās dabas komponentiem. Dzīvie organismi pastāv nemitīgā savstarpējā mijiedarbībā, kā arī mijiedarbībā ar abiotiskiem faktoriem. Līdz ar to var teikt, ka trīs nozīmīgākās biodaudzveidības komponentes ir suga, sabiedrība(ekosistēma) un mijiedarbības.
Ar sugu daudzveidību jāsaprot ne tikai sugu skaits, bet arī sugu sastopamība. Liels sugu skaits ne vienmēr liecina par augstu bioloģisko daudzveidību. Lai novērtētu sugu daudzveidību, tiek lietoti daudzveidības indeksi, pazīstamākie no tiem: Šenona indekss, Simpsona indekss, maksimālās daudzveidības indekss un izlīdzinātības koeficients.
Šenona sugu daudzveidības indekss (saukts arī par entropijas indeksu) H mainās apmēram no 1,5-3,5. …
