Iespaidi.
Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums bija interesants, bet pārsvarā mēs atkārtojām tikai to, ko jau zinājām no pamatskolas laikiem. Tomēr šādas lietas ir labi atkārtot, lai mūsu paaudze varētu salīdzināt mūsdienu laikus, kad viss nāk viegli, ar okupāciju laikiem, kad cilvēki bija pilnīgi pakļauti, un viņiem vajadzēja piedomāt pie katra vārda, ko saka, jo nekad nevarēja zināt, ar ko tu runā un vai par tavu teikto tevi nenošaus vai neizsūtīs trimdā. Gids bija ļoti zinošs, prata atbildēt uz mums svarīgiem jautājumiem un prata ieinteresēt klausītājus.
Kā cilvēki spēja pārdzīvot šīs okupācijas?
Cilvēkiem lika noticēt, ka Padomju Savienība ir vislabākā un citās valstīs valda nekārtības, haoss un necieņa pret cilvēkiem. Viņi bija pilnīgi izolēti no ārpasaules. Lasāmviela bija cenzēta un PSRS slavinoša. Nevienu grāmatu vai žurnālu nedrīkstēja publicēt neizejot cauri cenzūrai. Tā ierobežoja visu, kas saistīts ar labāku dzīvi ārpus PSRS, nicinošu darbu veidotājus izsūtīja vai nošāva. Cilvēki nespēja pretoties, jo viņiem bija bail par sevi un saviem bērniem. Vecāki bērnus sūtīja oktobrēnos, pionieros un komjauniešos, lai nepievērstu tik lielu uzmanību saviem bērniem, lai pasargātu viņus un lai izskatītos, ka viņi ir uzticami Padomju Savienībai. Pārsvarā cilvēkiem palīdzēja izdzīvot bailes un neziņa.
…
