Pirmajā Raiņa dzejoļu krājumā attēlotajam cīnītājam bija raksturīga vientulības sajūta. Krājumā «Vētras sēja» cīnītājs vairs nav viens, viņam ir radušies daudzi biedri:
Šīs lielās dienas tev liecina,
Ka nestāvi viens vairs uz klajuma.
Ap vientuļo bērzu izaudzis
Jauns svaiga sila zaļoksnis.
Panākumi dod cīnītājam jaunus spēkus un cīņas sparu:
Nav, nav tavas ilgas vīlušas,
Nav veltas bijušas ciešanas;
Nu dziļi elpu atņemas krūts:
Lai nāk kas nākdams, nekas vairs nav grūts.
(«Lai nāk kas nākdams») [1]
Dzejnieks atmasko daћādus revolūcijas līdzgājējus. Dzejolī «Pavasaras zaļā vara» viņš runā par veciem, līkiem bērziem, kas «tērpjas uzkrītoši zali». Tāpat kraukli, kuriem «darbs gar nāvi tik un maitām», tagad izteic maigas jūtas.
Dzejolī «Tā nepaliks» dzejnieks pauž pārliecību, ka revolūcija radīs jaunu pasauli:…
