Vērtējums:
Publicēts: 08.11.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Epikūrs. Epikūrisms', 1.
  • Konspekts 'Epikūrs. Epikūrisms', 2.
  • Konspekts 'Epikūrs. Epikūrisms', 3.
  • Konspekts 'Epikūrs. Epikūrisms', 4.
  • Konspekts 'Epikūrs. Epikūrisms', 5.
  • Konspekts 'Epikūrs. Epikūrisms', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Epikūra atoms kā pasauli veidojošs, aptverošs un ierobežojošs pamatprincips ir nedalāms un nemainīgs, bet tajā pašā laikā atomi ir atšķirīgi pēc formas, lieluma un svara. Atomi ir tverami jutekliski un tverami prātā, tie ir samērojami ar cilvēka spējām. Tie ir pakļauti noteiktiem kustības likumiem un doti gudrajam savā bezgalīgajā savienojumu skaistumā. Līdzās atomiem, pēc Epikūra domām, eksistē arī tukšums. Epikūra sekotājs Lukrēcijs Kārs vēlāk rakstīja: ja nebūtu tukšuma, lietas nevarētu kustēties, jo tas, kas ir ķermeņa pazīme, proti, pretdarbība un necaurlaidība, tad būtu mūžīgs šķērslis lietām un nekas nevarētu kustēties, jo nekas ar savu atkāpšanos nedot kustībai sākumu.
Epikūra filozofijā viena no atomam raksturīgajām pamatīpašībām ir spēja novirzīties no kustības trajektorijas. Savā laikā Dēmokrits, vadīdamies no determinisma principa, bija noliedzis jebkādu nejaušību un līdz ar to arī atomu kustības trajektorijas izmaiņu iespēju. K. Markss savā doktora disertācijā „Atšķirība starp Dēmokrita un Epikūra natūrfilozofiju” rakstīja: „Atoma novirze no taisnas līnijas nav īpaša, epikūriešu fizikā nejauši sastopama noteiksme. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants