Romāns ir interesants un neparasts ar to, ka katras nodaļas beigās ir lasāma kāda ar humora piedevu saistīta šampinjonu ēdiena gatavošanas recepte, turklāt vismaz daļa no receptēm, lai arī praktiski izmantojamas, vai nu darbojas kā ironiska parafrāze par romāna norisēm, vai arī tajās atbalsojas mitoloģiskas senlaiku dzīles. Teksts spoguļojas receptēs un otrādi. Recepšu izmantošanai ir vienkārša un būtībā arī tehniska funkcija, kas piešķir romānam papildus mitoloģisko dimensiju.
Kā pavediens cauri visam romānam vijas feminisma tēma, kas visasāk redzama latviešu šampinjonu lasītāju kopdzīvē barakā, kur parādās mūsdienu Latvijas vīriešu valdonīgums pār sievietēm un sievietes padevība. Šādai nostājai Īva spurojas un turas pretī, pat pielietojot fizisku spēku. Parādās viņas stiprums un neatkarība, viņa nepadodas dzīves grūtību priekšā, pati izvēlas, kā pelnīt sev iztiku.
Laimas Muktupāvelas darba burvība slēpjas tā vienkāršībā. Ikdienišķas norises autorei izdodas aprakstīt spilgti un tēlaini. Darba valoda ir viegla, sparīga, mūsdienīga, vizuāla un sulīga, tā piebārstīta ar latgaliešu, angļu, krievu un pat vācu valodas izteiksmīgiem izsaucieniem un teicieniem.
…
