Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.09.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 1.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 2.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 3.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 4.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 5.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 6.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 7.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 8.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 9.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 10.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 11.
  • Referāts 'Morālās situācijas analīze', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  1.solis. Par ko iet runa?   
1.1.  Īss situācijas apraksts   
1.2.  Kas ir iesaistīts?   
1.3.  Iesaistīto pušu intereses   
2.  2.solis. Rīcības varianti   
2.1.  Iespējamie risinājuma izvēles varianti un to analīze: ieguvumi un zaudējumi   
2.2.  Pilnīgākā varianta izvēle   
3.  3.solis. Izvēles pamatojums   
Darba fragmentsAizvērt

Saimons Blekbērns atzīst, ka tieši utilitārisms ir morāles filozofija, kas tieši nepieciešamo principu „vislielākā laime vislielākajam skaitam” novieto visa centrā. Manā aplūkotajā situācijā tieši tas ir nepieciešams. Šīs filozofija „koncentrējas uz vispārēju labvēlību vai solidaritāti, vai identificēšanos ar cilvēku kā kopuma priekiem vai sāpēm, vai labklājību”. Atbilstoši manai situācijai – tā ir solidaritāte un sapratne starp mani un Sintiju. Un jābilst, ka utilitārisms ir vērsts uz nākotni – tas patiešām viens no galvenajiem aspektiem, par ko domāju, pieminot visus risināšanas variantus, jo man ir ļoti svarīgi saglabāt attiecības ar Sintiju arī turpmāk.
Arī Fransiss Hačesons izsaka morālo jūtu un lielākā labuma ideju. Ikvienam cilvēkam raksturīgas morālās jūtas, kuras to virza pretī labā uztvērumam un rīcībai
Ja runājam par solījuma turēšanu, Blekbērns atzīst, ka „dodot solījumus, mēs iedvešam cits citam paļāvību par savām gaidāmajām darbībām, un tādējādi var turpināties mūsu kopīgie pasākumi”. Tas, lūk, raksturo īstu draudzību, un es to gribu attiecināt arī uz mūsu draudzību ar Sintiju – esam vienmēr viena otrai uzticējušas noslēpumus, kurus rūpīgi esam glabājušas un neizpaudušas. Šī brīža situācija man liek par to atcerēties un saprast, ko gan es pati spēju darīt lietas labā, nesabojājot attiecības ar nevienu no draugiem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants