Virtualizācija.
Šo jēdzienu saprot ar to, ka arvien vairāk mediju likumsakarības sāk ielauzties ikdienas dzīvē . Tādā veidā mēs paplašinam savu redzeslauku, jo, veroties, piemēram, TV ekrānā, mēs iedziļinamies savādākās situācijās un gūstam jaunu pieredzi.
Virtualizācijai ir apakšpunkti:
a) mediju realitātes un ikdienas realitātes cauraušanās. Rodas ikdienas un mediju loģikas sajaukšanās, jo visu, ko zinām par pasauli, mēs iegūstam no medijiem;
b) robežu nojaukšana starp realitāti un simulāciju? Lai gan mums liekas, ka dažreiz šie jēdzieni ir ļoti tuvi viens otram, patiesībā tiem ir robeža, ko nevar pārkāpt. Neviens nestrīdēsies par TV redzētajām seksa ainām ar mīļoto, un visi vienmēr pamanīs atšķirību starp dzīvu cilvēku un lelli;
c) kibertelpa. Tās ietvaros mēs nestāvam distancēti iepretim kādam attēlam, bet ieejam tajā un ar vizuālo, akustisko un taustes sensoru palīdzību varam pārvietoties attēla virtuālajā pasaulē kā reālajā pasaulē;
d) mediju pieredzes radītā apgaismība. Velšs uzskata, ka mediju izraisītajās mūsu pierastās īstenības izpratnes pārmaiņās paslēpta gandrīz vai apgaismojoša jauno mediju un mākslīgo pasuļu iedarbība.
Atkārtota aptiprināšana.
a) kontrastējošas pieredzes. Elektroniskās pasaules pārvērtē neelektronisko pasuļu pieredzes formas – ko tās, tiesa, atbilstoši kontrasta likumam ir arī pārveidojušas.
…
