Visi nav vienādi, jo ikvienam sirdī, varbūt ļoti, ļoti dziļi, bet tomēr ir apslēpta kripatiņa labsirdības un labestības, ko daudzi cilvēki atver, lai pat krīzes laikā, kad nav gandrīz nekā, ziedotu naudu trūcīgākiem cilvēkiem un bērniem. Viss, ko man tad atliks izdarīt, būs pacensties, lai arī citu sirdīs atvērtos labestība. Tālāk viss būs tikai laika jautājums. Tāpēc, ja es būtu Ministru prezidents, es kaut ko mainītu vispirms jau pašu cilvēku sirdīs un prātos. Es censtos ieviest cerību, kaut vai pavisam maziņu, galvenais, lai tā vispār ir, ka visu var vērst par labu, pat pašu ļaunāko. Un tālāk? Tad jau redzēs, kāda būs mana tālākā darbība, bez akciju organizēšanas, cilvēku uzklausīšanas, algu palielināšanas un situācijas izvērtēšanas, jo bez cerības nav arī tālākās darbības. …
