-
Kopsavilkums studiju priekšmetā "Sociālo pētījumu metodes"
Datorizētas intervijas un datorizētās pašintervijas pamatprincips ir tāds, ka papīrs un rakstāmrīks tiek aizstāts ar datoru. Intervētājs vai respondents pats raksta atbildes datorā. Ierakstītās atbildes tiek automātiski nosūtītas uz datubāzi. Ir daudz vienkāršāk izvairīties no kļūdām, piefiksēt neloģiskas atbildes un tas ievērojami saīsina datu apstrādes laiku.
Interneta aptaujas ir iespējamas divos veidos:
1. Respondentam aptauja tiek nosūtīta uz e-pastu pielikuma formā
2. Aptauja notiek tiešsaistē, tā ir ievietota kādā noteiktā interneta mājas lapā.
Interneta aptaujas galvenie plusi ir iespēja sasniegt cilvēkus jebkur pasaulē un to aizpildīt var ļoti ātri.
Galvenie mīnusi – nevar paredzēt vai aptauja sasniegs vajadzīgo mērķauditoriju, jāņem vērā arī tehniskās iespējas.
Fokusgrupas ir paredzētas izmantošanai kvalitatīvajā metodoloģijā un zinātniski pētnieciskajos pētījumos, kur ir vajadzīga elastība, nevis stingri noteikta struktūra. Šāda metode līdzinās nestandartizētajai intervijai, tikai saruna notiek grupā (5-15 dalībnieki). Dalībniekus izvēlās pēc atbilstības pētījuma tēmai. Grupai ir viens vai vairāki moderatori, kas ievirza sarunu pētījumam nepieciešamajā virzienā, tas tiek panākts uzdodot jautājumus, aicinot izrunāt līdz galam neskaidros jautājumus un izvirzot, pētījumam atbilstošas, jaunas tēmas.
Grupas saruna tiek sākta ar galveno jautājumu iztirzāšanu un tad pievēršas sīkākām detaļām. Liela nozīme ir tam, lai veidotos diskusija starp dalībniekiem, kā arī lai katram būtu iespēja izteikties – to panākt ir grupas moderatora pienākums.
Fokusgrupu plusi ir to elastība, salīdzinoši zemās izmaksas, un ātru rezultātu iegūšana, diskusijas veidošanās un vadītāja vienlīdzība ar dalībniekiem.
Fokusgrupu mīnusi ir to nevispārināmie, grūti analizējamie rezultāti.
…
Kopsavilkums studiju priekšmetā „Sociālo pētījumu metodes” 2.seminārs Viena no galvenajām priekšrocībām lauka izpētē ir pētāmā objekta vispusīgums un perspektīvie ko iegūst pētnieks. Pētāmais objekts tiek novērots visās tā sīkākajās detaļās, tas nodrošina dziļāku un pilnīgāku izpratni par to. Šādi lauka izpētes paņēmieni ir īpaši piemēroti attieksmes un uzvedības pētīšanai tās dabiskajā vidē, kā arī kādu sociālu parādību pētīšanai laika gaitā. Vēl lauka izpētes paņēmieni var tikt pielietoti dažādās demonstrācijās, publiskajās noklausīšanās, un citos pasākumos kur ir relatīvi ierobežota vieta un laiks. Džons Loftlands savā darbā „Analyzing Social Settings”(1984) stāsta par dažādām tēmām, kuram ir jāpievērš uzmanība lauka izpētē. Viņš tās sauc par domāšanas vienībām: 1. nozīmes (kultūras normas, pasaules uzskati u.c.), 2. paradumi ( dažādi uzvedības modeļi), 3. epizodes ( dažādi notikumi, piemēram, slimības, šķiršanās, noziegumi u.c.), 4. sastapšanās (divu vai vairāk cilvēku savstarpēja saskarsme), 5. lomas (darba loma, piederība rasei, ģimenes lomas), 6. attiecības (mātes-dēla attiecības, draudzība u.c.) 7. grupas (sporta komandas, draugu pulki, klases u.c.), 8. organizācijas (skolas, korporācijas u.c.), 9. dzīves vietas ģeogrāfija (ciemati, geto, rajoni u.c.). Visi šie lauka izpētes uzstādījumu ir svarīgi, jo tie var atklāt lietas kas savādāk nebūtu acīm redzams. Vislielākā priekšrocība lauka izpētei ir tāda ka tā ļauj pētīt sociālo dzīvi tās ierastajā vidē, nekur neiejaucoties un neietekmējot. Novērotajam ir iespējamas vairākas lomas. Lauka izpēti var dēvēt arī par dalībnieka novērojumu. Ir četras pozīcijas, kādās var atrasties pētnieks, šāda veida pētījumā, un tās ir aprakstījis Reimonds Golds. 1. (complete participant) dalībnieks – pētāmie cilvēki šajā gadījumā nezin, vai pētnieks ir patiešām pētnieks un, ka viņš piedalās pētīšanas procesā, kā īsts dalībnieks vai tikai izliekas par tādu esam, lai iegūtu patiesākus novērojumus. Problemātiski ir noteikt vai šāds paņēmiens ir ētisks? Un vai pētnieks piedaloties šajā procesā nevar nopietni ietekmēt pētāmā procesa iznākumu?
