Galvenā iezīme tēlu sistēmā ir divu sistēmu saplūšana vienā. Personas, kas ir dzīvojušas dažādās pasaulēs un laikos šeit sastopas vienā vietā un laikā. Autore tēliem iz izvēlējusies vārdus, kas ņemti gan no Bībeles sižetiem, kā Salome, Dante, Noa, kas pievērš uzmanību to īpašībām, raksturiem un viņu nozīmei cīņā starp labo un ļauno. Arī suņa vārds- Durga, kas ir dievietes vārds, apzīmē karotāja un sarga nozīmi.
Tāpat parādās arī latviešu mītiskās pasaules pārstāvji- Kadiķis, Sērmūkša.
Daiļdarbā parādās arī mistiski dzīvnieki un augi, piemēram, naudas pūķis, sunpurnis, garā pupa, zeltābolu ābele. Personāžiem pieder tādas lietas, ka brīnumdzirnutiņas, septiņjūdžu zābaki, par kuriem esam dzirdējuši tikai pasakās.
Autore apvienojot visus šos tēlus veido savdabīgu informācijas lauku, kas tiek caurstrāvots arī ar misticisma piedevi jeb viņiem. Jau iepriekš minētais fragments:” ... kā pāri upei no aizkrūmes, caur padusi, pustupienā un slepus viņos tumšu dzirksti noraugās divi melni stāvi. Četras melnas acis. Divas melnas dvēseles.” Arī divi un četri ir maģiski skaitļi latviešu folklorā.
Romānā minētās brīnumlietas, kas nākušas no folkloras un mītiem, atdzīvojas mūsdienās caur L.Muktupāvelas darbu.
…
