Antīko grieķu arhitektūra ļoti cieši saistīta ar filozofiju, jo viņas pamātā un grieķu mākslas pamatā bija domas par cilvēka spēku un skaistumu, tāpēc, ka cilvēks atrodas harmonijā ar apkārtējo dabu un sociālo vidi. Tāpēc, ka senā Grieķijā lielo loma bija sabiedrībai, arhitektūrai un mākslai bija liela nozīme.
Līdz mūsu dienam saglabājas tā laika kolonnu stili:
1) Doriešu stils ir visvienkāršākais, lakonisks pēc savas formas. Galvenās atšķirīgas īpatnības – stingrība un vienkāršība.
2) Joniskais stils ir sarežģītāks un viņam ir vairāk konstrukcijas detaļu. Galvenās īpašības – vieglas proporcijas, lielas diferencētas formas, stila smalkums un nelielas dekorācijas.
3) Korintiskais stils vel vieglāks par jonisko stilu, un to var apskatīt kā otrreizējo izveidošanu, kas iesākas joniskas arhitektūras pamatā.
Viens no pirmajiem tempļiem bija Apollona svētnīca Fermosā.
Grieķiem templis bija dievu mājoklis.
Viņi cēla arī svētnīcas, kā piemēram Zeva templi Olimpijā, Apollona templi Delfos.
Akropole
Akropole –paaugstināta un nostiprināta seno grieķu pilsētas daļa, cietoksnis, slēptuve, kara gadījumā. Akropolē parasti būvēja tempļus pilsētas dievus-aizstāvētājus godā. Visslavenākā akropole atrodas Atēnos.
…
