Ģimenes attēlojums latviešu literatūrā

Latviešu literatūrā ir attēloti daudzi ģimeņu veidi – gan jaunas, gan padzīvojušas, gan emocionāli labvēlīgas, gan nelabvēlīgas, nukleāras, paplašinātas un specifiskas. Cilvēks piedzimst ģimenē, bērnību pavada ģimenē, pieaug un apprecas, un izveido ģimeni. Tālāk viņš ir saistīts ne tikai ar savu pamatģimeni, bet arī ar savu jauno ģimeni. Cilvēks dzemdē bērnus, izaudzina tos un noveco. Visu šo dzīves ciklu viņš pavada ģimenē. Tas viss ir attēlots latviešu literatūrā.
Latviešu ģimenē tradicionāli kontakti tiek uzturēti ar daudziem radiniekiem. Jau kopš bērnības tiek iemācīts, kas viņi ir, kā pret viņiem jāizturas. Ar to arī sākas Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskais romāns „Bille” – ar plašās ģimenes fotoalbuma skatīšanos: „Te nu viņi visi ir. Mammucis viens pats mētelī ar augstu apkakli sabozies skatās no tāda apaļa, pāri pierei uzmaukta podiņa apakšas. [..] Papucis viens pats melnā uzvalkā, mirtes zariņu pie krūts, ļoti gludiem, īsiem matiem un lielām ausīm. [..] Trešā bildē viņi jau kopā. [..] Kāzu bilde. [..] Uz ceturtās ir jau Bille arī. [..] Nu ir Zūru vecaistēvs un vecāmāte. Viņi sēž blakus uz krēsliem. [..] Skatīties uz vecotēvu un domāt par vecotēvu Billei nekad neapnīk. No Zūru vecāsmātes nav ko redzēt, ja nu lieku reizi pabrīnīties, cik viņa resna. Un ģimenē par viņu runā tikpat maz kā par otru vecotēvu, par kuru reizēm pasaka: „Lai viņam vieglas smiltis.” [..] Rīgas vecāsmātes fotogrāfija ir maza un miglaina. [..] Čarvāni ir bērni. [..] Vecāsmātes daudzie čarvāni vai nu mazotnē apmiruši, vai pasaulē aizklīduši, divi vien Rīgā – mammucis un tante Olga. [..] No tiem aizklīdušajiem arī pa bildei. [..] Jauniņš karavīrs apaļā cepurē ar apaļu zīmi priekšā. Tas, kā strēlniekos gājis, tā aizgājis. [..] Ducīga sieva ar apaļu ķemmi saspraustiem matiem. [..] Tā – uz Čehiju aizprecētā meita. [..] Uz Ungāriju aizprecētā meita toties slaika dāma. Viņa stāv uz tilta ar visu savu ģimeni: kungu platmalē, par tēvu garāku puisi un pastīdzējušu meiteni. [..] Liela, dzeltenīga, bet ļoti skaidra fotogrāfija pa visu lapu – mīļotante un onkulītis jaunībā. [..] Bet viņa dēļ atkal var domāt par vecotēvu. – Tu man ar to Erenst neprecies! – vecaistēvs bļāvis uz Līzi, tā ka rūtis šķindējušas un lampa līgojusies. – Kālab es viņ nepreces? Viš nou puiss oder es nou meit? Un apprecējusies ar Ernestu. Tad vecaistēvs [..] izmaksājis viņas daļu. [..] Taisnīguma labad papucis arī saņēmis savu daļu. Ansim vairs nevajadzēja, Ansis jau gulēja kapos. Voldim nepienācās, kamēr viņš no Lonijas neatstāsies. Krišam tiks prāmis un māja, kad vecaistēvs nomirs.”…