Par tiesību efektivitātes jēdzienu varētu nosaukt saikni starp šo jēdzienu un tiesisko priekšstatu par mērķu sasniegšanu vai šo mērķu sasniegšanas pakāpi. Efektivitāte būtu izskaidrojama kā iedarbīgums, rezultativitāte, faktiskā realizējamība. Tātad ir nepieciešams analizēt un prognozēt to tiesisko normu efektivitāti, kuras vēl nav pieņemtas. Varētu piekrist Doc.jur. V.Liholajai, ka par tiesisko normu sistēmas efektivitāti varētu definēt kā tiesisko normu mērķu faktisko realizējamību, ko raksturo no visoptimālāko tiesisko līdzekļu un maksimāli sasniedzamo rezultātu viedokļa un ko pārbauda ar šīs sistēmas subjektu darbību. Tieši šāda izpratne ļaujot akcentēt būtiskas nozīmes momentus: tiesību jaunrades tiesisko priekšrakstu realizācijas un tiesisko parādību sociālās nosacītības zinātniskās prognozēšanas ciešo savstarpējo sakarību; un atzinums, ka tiesisko normu efektivitāti var noteikt, tikai vispusīgi analizējot tiesību sistēmas mērķu faktiskās realizējamības un tās aptverošo tiesisko attiecību regulēšanas mehānisma kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.…
