Tik daudz emociju šaujas caur mana ķermeņa šūnām! Prieks laime, apbrīna, mīlestība, pārdzīvojumi, bēdas, dzīvība un nāve – par visu tik tikko kā mācījos no paša Aleksandra Čaka dzejas rindām.
Par dzīvi.
Dzīvi…
Salecos strauji sēdus savā gultā un nav vairs ne miņas ne no Čaka, ne apbrīnotās Rīgas, taču dzejas krājums, pārdrukāts mūsdienu versijā, guļ manā klēpī, kur iemiegot tas būs izslīdējis no rokām. Pārcilāju, pāršķirstu tā lapas un redzu to pašu dzeju, kuru sapnī lasīju svaigi sarakstītu. Tā ir par dzīvi - Čaka, Rīgas, gar dzejnieka dzīvokli ejošo garāmgājēju… manu.
Lai dzīvo Čaka dzejas rindas!
…
