Eposs ir daiļliteratūras vai vēstītājas folkloras veids. Tas ir liela apjoma sacerējums dzejas valodā. Eposā ir atspoguļotas tautas varoņu cīņas un laikmeta ainas. Arī latviešu tautai ir savs eposs, un tas ir Andreja Pumpura eposs ‘’Lāčplēsis’’ ,kas tika publicēts 1888.gadā.Savā eposā autors atainoja latviešu tautu un tās apspiedējus. Eposā katram tēlam ir sava otra būtība. Lāčplēsis ir ne tikai stiprs un drosmīgs pasaku tēls, bet arī tautas glābējs un atbrīvotājs no tumšajiem spēkiem, kas patiesībā ir tautas apspiedēji un verdzinātāji. To apstiprina arī paša autora A.Pumpura vārdi: ”Lāčplēsis ar lāča ausīm ir tai laikā pate latviešu tauta,-tas ir, pusmežonīga, bet stipra, brīva un patstāvīga, tā ir nepārvarama, kamēr raganas dēls, kultūra, nocērt lāča ausis......’’…
