Ar trešo sektoru, sauktu arī par nevalstisko sektoru, apzīmē pilsoniskās sabiedrības organizāciju kopumu, kuras aktīvi piedalās sabiedriskās aktivitātēs, kas nenes peļņu, bet ir nozīmīgas sabiedrības attīstībai. Trešais sektors darbojas līdzās diviem pirmajiem - valsts un privātajam. "Trešais sektors" jeb "nevalstiskais sektors" Latvijā ir salīdzinoši jauni jēdzieni, kuri tika ieviesti 90. gadu pirmajā pusē, kad valstī savu darbību uzsāka dažādi ārvalstu fondi un palīdzības programmas, kuru mērķis bija atbalstīt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veidošanos. Līdzās jēdzienam "sabiedriskās organizācijas", kurš padomju varas gados bija ieguvis negatīvu saturu, bija nepieciešamība latviskot tādus angļu valodā lietotus jēdzienus kā "non-governmental", "non-profit", "civil" vai vācu valodā "nichtregierungs".
Par aizsākumu jēdzienu "nevalstiska organizācija jeb NVO" un "nevalstiskais sektors" plašākai ieviešanai un lietošanai lielā mērā uzskatāms 1996. gads, kad pēc Dānijas valdības iniciatīvas sadarbībā ar Sorosa fondu - Latvija un Apvienoto Nāciju Attīstības Programmu tika veidota bezpeļņas organizācija "Nevalstisko organizāciju centrs", kuras galvenais uzdevums ir atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas un veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību.
NVO ir saīsinājums no jēdziena "nevalstiskās organizācijas". Parasti ar nevalstiskajām organizācijām tiek saprastas tās organizācijas, kas darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa. Latvijā tās ir sabiedriskās un privātās bezpeļņas organizācijas. Vēsturiski šādas organizācijas Latvijā tika dēvētās par biedrībām un nodibinājumiem.…
