Mākslas attīstība ir saistīta ar apolliniskā un dionīsiskā duālismu. Ar abām viņu mākslas dievībām, Apollonu un Dionīsu, saistās mūsu atziņa, ka grieķu pasaulē pastāv milzīgs pretstats, gan pēc izcelsmes, gan mērķiem, starp apollonisko, tēlojošo mākslu, un netēlojošo, dionīsisko mūzikas mākslu.
Sapņa pieredzes prieka pilno nepieciešamību grieķi ir pauduši arīdzan savā Apollonā: Apollons kā visu tālejošo spēku dievs vienlaikus ir dievs – pareģotājs. Pēc savas izcelsmes būdams „mirdzošais”, gaismas dievība, viņš pārvalda arī fantāzijas pasaules skaisto šķitumu.…
