Jaunieši Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, tiek pakļauti daudziem stereotipiem – ko tu zini par mīlestību, ja tev ir tikai…gadi; tev nav atbildības sajūtas; Latvijas jaunatne to tik zin kā pīpēt un dzert; visi jaunieši lieto narkotikas; neviens tavā vecumā nedomā par nākotni, vien izklaidi utt.
Tie traucē gan indivīda, gan sabiedrības izaugsmei. Tas notiek gluži vai pēc definīcijas–“mēs” tēla pozitīva identifikācija un “viņi” tēla negatīva identifikācija ļauj uzturēt grupas nodarbinātību un ekonomisko statusu, politisko varu, pašcieņu. Stereotipi rada modeļus un attaisno naida un agresijas izpausmi pret citiem, novērš uzmanību no grupas iekšējām problēmām. Būdami stabili semantiskie veidojumi, stereotipi efektīvi izplata grupas identitātes simbolus un palielina saliedētību. Tas ir tā sauktais Pigmaliona efekts (Snyder, Tanke & Berscheid 1977).…
