Algoritmi tiek sastādīti dažāda veida informācijas apstrādei. Takā bieži ir jāapstrādā lieli vienveidīgi informācijas masīvi, tad dažos gadījumos izdevīgāk un ātrāk sanāktu, ja šī visa informācija būtu kaut kādā veidā apstrādāta. Ar sakārtotu informāciju ir vieglāk strādāt, ātrāk atrast vajadzīgos datus, arī pārliecināties vai mūs interesējošais ieraksts šajā masīvā vispār eksistē. Arī salīdzināt šādus masīvus ir ātrāk. Protams, arī veikt papildināšanu, lai sakārtojums paliktu spēkā.
Informācijas kārtošana ir ļoti būtiska datoru darba sastāvdaļa. Ir konstatēts, ka aptuveni 25%-30% datoru darbības laika tiek patērēts, lai kaut kādā veidā kārtotu informāciju, tāpēc ir izstrādāti visdažādākie algoritmi un metodes, kā šos algoritmus salīdzināt savā starpā. Tas, kādu algoritmu izdevīgāk izvēlēties, atkarīgs arī no izpildītāja komandām – no tā, ko un cik ātri mēs varam veikt kārtošanas procesā. Piemēram, ja kārtojamais masīvs ir ierakstīts datora operatīvajā atmiņā, tad izdevīgāk ir izmantot citas kārtošanas metodes nekā tad, ja masīvs atrodas uz cietā diska.…
