-
Patvēruma meklētāju un bēgļu tiesiskais statuss
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Patvēruma meklētāji, to statuss | 5 |
| 2. | Bēgļu starptautiski tiesiskā statusa jautājumi | 8 |
| 2.1. | Bēgļa statusa noteikšanas kritēriji | 11 |
| 2.1.1. | iekļaušanas noteikumi | 12 |
| 2.1.2. | pārtraukšanas noteikumi | 13 |
| 2.1.3. | izslēgšanas noteikumi | 14 |
| 2.2. | Bēgļa statusa noteikšanas procedūras | 15 |
| 2.3.1. | kara bēgļi | 18 |
| 2.3.2. | dezertieri un personas, kas izvairās no karadienesta | 19 |
| 2.3.3. | personas, kas ir lietojušas spēku vai pastrādājušas vardarbības aktus | 20 |
| 3. | Starptautiskās tiesības uz patversmi, patvēruma veidi | 22 |
| 4. | Bēgļu starptautiskā aizsardzība un palīdzība, aizsardzības starptautiskās institūcijas | 25 |
| 4.1. | bēgļu starptautiskā aizsardzība un palīdzība | 25 |
| 4.2. | bēgļu aizsardzības starptautiskās institūcijas | 27 |
| Nobeigums | 30 | |
| Literatūras saraksts | 32 |
Iesākot savu darbu, vispirms, gribētos pievērst uzmanību izvēlētās tēmas aktualitātei, nelielam vēsturiskam pārskatam, un tad izvirzīt darba mērķi un noteikt galvenos uzdevumus.
Bēgļu jautājums kļuva īpaši aktuāls jau no Pirmā pasaules kara, kad nelabvēlīgo apstākļu dēļ un aiz bailēm cilvēki sāka meklēt aizsardzību un patvērumu citās valstīs. Tas turpinājās arī Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. Protams, starptautiskās organizācijas centās regulēt šo jautājumu dažādos statūtos, līgumos un konvencijās, aizsargājot bēgļu tiesības. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, kurš vēl joprojām skar pasaules sabiedrību, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, sliktos dzīves apstākļus Āfrikā, Indijā, Latīņamerikā u.c. valstīs. Cilvēki pārvietojas pa visu pasauli, meklējot labākus dzīves apstākļus un drošu vietu, kur varētu apmesties ar savu ģimeni. Bet, diemžēl, tikai neliela daļa no tiem iegūst patvērumu un tiem tiek piešķirts bēgļu statuss. Kas attiecas uz Latviju, saskaņā ar Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvija neizceļas ar lielu imigrantu skaitu, salīdzinot ar Eiropas valstīm, kur ārzemnieki veido ap 4-5% no iedzīvotāju skaita. Latvija no iedzīvotāju kopēja skaita ārzemnieki ir 1,4%. Līdz šim tikai 139 personas ir meklējušas patvērumu Latvijā, no kuram bēgļa statusu ieguvušas astoņas personas un alternatīvo statusu trīs personas. Jāatzīmē, ka tiesības palikt valstī, saņemot bēgļa vai alternatīvo statusu iegūst tikai apmēram 20-30% patvēruma meklētāju.
Patvēruma jautājuma vēsture ir tikpat ilga, cik cilvēces eksistence. Taču patvēruma – mūsdienu izpratnē – pirmsākumi ir meklējami aptuveni pirms 3500 gadiem, kad valstiskie veidojumi sāk pārtapt par valstīm mūsdienu izpratnē ar skaidri izteiktām robežām. Otrā gada tūkstoša vidū pirms mūsu ēras Tuvo Austrumu valstu valdnieki noslēdza vairākus līgumus bēgļu aizsardzībai, kuri paredzēja, ka personas, kuras ierodas no vienas valsts citā, nav izdodamas atpakaļ. Senās Grieķijas pilsētās–valstīs (polisēs) jebkurš, kas tika vajāts, varēja atnākt uz templi un pieprasīt patvērumu. …
1.Patvēruma meklētāji, to statuss. 2.Bēgļu starptautiski tiesiskā statusa jautājumi. 2.1. Bēgļa statusa noteikšanas kritēriji.. 2.1.1. iekļaušanas noteikumi. 2.1.2. pārtraukšanas noteikumi. 2.1.3. izslēgšanas noteikumi. 2.2. Bēgļa statusa noteikšanas procedūras. 2.3. Speciāli gadījumi: kara bēgļi, dezertieri un personas, kas lietojušas spēku vai pastrādājušas vardarbības aktus. 2.3.1. kara bēgļi. 2.3.2. dezertieri un personas, kas izvairās no karadienesta. 2.3.3. personas, kas ir lietojušas spēku vai pastrādājušas vardarbības aktus. 3.Starptautiskās tiesības uz patversmi, patvēruma veidi. 4.Bēgļu starptautiskā aizsardzība un palīdzība, aizsardzības starptautiskās institūcijas. 4.1. bēgļu starptautiskā aizsardzība un palīdzība. 4.2. bēgļu aizsardzības starptautiskās institūcijas.
