Gribās apgalvot, ka devianta rīcība ir saskatāma ikdienā ik uz soļa, pildot (vai gluži otrādi – nepildot) lomas. Tās pildot, mēs interpretējam (pat sabiedrībā stingri noteiktās normas, t. i, tiesiskās, nemaz nerunājot par tikumiskajām.). Lomu (ne)ievērošana vai savādāka izpilde draud ar sankcijām.
Nemieri, bruņoti uzbrukumi un terora akti pasaulē mūs vairs nemaz nepārsteidz – tā ir ikdiena miljoniem cilvēku. Kas tam par iemeslu? Kāpēc amerikāņi atbalsta vardarbību Austrumos?
Cīnoties pret Islama ticīgo teroristiskiem grupējumiem, nogalinot tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, Amerikas valdība, manuprāt, ne ar ko neatšķiras no teroristiem. Vai pret deviāciju var cīnīties ar deviāciju, nosaucot to tikai skaistākos vārdos? Piemēram, pēc 11. septembra notikumiem, amerikāņi uzsāka “cīņu PRET terorismu”, kurā aicināja iesaistīties citas valstis, tā teikt – taisnības vārdā. Doma jau bija laba, bet pretlīdzeklis terorismam – terorisms? Secinu, ka karš pret konkrēto devianci ir atbalstāms un pilnīgi attaisnojams, kaut gan pēc būtības karš ir pretrunā ar sociālajām normām.…
