-
Projektu vadības un konsultāciju uzņēmuma izveide
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Problēma un problēmas analīze | 3 |
| 2. | Alternatīvu noteikšana | 4 |
| 3. | SVID analīze | 6 |
| 4. | Risku analīze | 14 |
| 5. | Projekta komandas veidošana | 15 |
| 6. | Kontroles un atskaites plānošanas sistēma | 27 |
| 7. | Laika plāns | 33 |
| 8. | Finanšu rādītāji | 33 |
| 9. | Alternatīvas izvēle un pamatojums | 34 |
Jautājumi:
1.Vai projektam ir pietiekami daudz stipro pušu, lai veidotu projekta realizācijas stratēģiju?
1.alternatīva – tā kā priekšrocību apjoms ir lielāks par trūkumiem, tad var uzskatīt, ka priekšrocību ir pietiekoši daudz, lai veidotu realizācijas stratēģiju
2.alternatīva – priekšrocību pārsvars pār trūkumu apjomu ir vēl lielāks kā pirmajai
alternatīvai, tad arī šim projektam ir pamats, lai veidotu realizācijas stratēģiju.
2.Vai vājo pušu pārākums nemazina projekta konkurētspēju?
1. alternatīva – priekšrocības ir pārākumā pār trūkumiem, bet galvenie trūkumi, kas jāmaina pirmie ir: nodrošināt pastāvīgu darbaspēku, kā arī kontrolēt zināšanu uzlabošanu un informācijas apjomu, jo tas tieši ietekmē pakalpojuma kvalitāti
2.alternatīva - priekšrocības ir pārākumā pār trūkumiem, bet galvenie trūkumi, kas jāmaina pirmie ir: izvēlēties kredīta ņemšanas stratēģiju, kas ļautu norobežoties no kredītprocentu pieauguma, kā arī jāplāno un jārūpējas par darbaspēka pietiekamību un motivāciju, lai samazinātu darbaspēka trūkuma ietekmi uz sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
3. Kādas ārējās iespējas, apzinot savus resursus, uzņēmumam dotu iespēju gūt panākumus, realizējot attiecīgo projektu?
1.alternatīva – tirgus nišas strauja paplašināšanās likumdošanas aktu ietekmē, kā arī tas, ka normatīvajos aktos paredzēts, ka pastāv iespēja administrācijas izmaksas segt no fondu līdzekļiem, kā arī tiek garantēts ilgs projektu ieviešanas laiks;
2.alternatīva – papildus pirmās alternatīvas ārējām iespējām ir pieminama uzņēmēju vēlme samazināt savus riskus, kurus varētu nodot ārpakalpojuma uzņēmumam, kā arī tas, ka kontraktējot projekta vadību ārpakalpojumam valsts vai pašvaldības iestāde var taupīt savus darba un finanšu resursus.…
Iestājoties Eiropas Savienībā valstij, pašvaldībām un uzņēmumiem radās iespēja īstenot savas attīstības idejas piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. 3 gadu laikā tika īstenoti vairāki tūkstoši projektu dažādās valsts attīstībai svarīgās nozarēs. Ieviešanas gaitā uzraugošās institūcijas konstatēja daudzus gadījumus, kad līdzekļi apgūti nekorekti neievērojot normatīvos aktus un uzņemtās līgumsaistības. Uzņēmumi saprotot to, ka visi nekorekti apgūtie līdzekļi būs jāsedz pašiem vairs nevēlas īstenot jaunus projektus. Šāda situācija pastāv arī valsts un pašvaldību iestādēs, jo „vecajā plānošanas periodā” daudzus projektu izdevumus nācās apmaksāt no valsts vai pašvaldības budžetiem un iestāžu vadītāji tika disciplināri sodīti par normatīvo aktu neievērošanu, tādēļ tie vairs nevēlas uzņemties projektu realizēšanas saistības „jaunajā plānošanas periodā”. 1.2.Jāizveido vide, kurā darbojas profesionāļi tādās projekta īstenošanas jomās kā – grāmatveži, finansisti, juristi, tehniskie speciālisti (līgumu uzraugi), publisko iepirkumu veicēji, lietveži, kuri konsultē, uzrauga vai īsteno projektus. 1.3.Tā kā „jaunajā plānošanas periodā” ir paredzēta iespēja, ka projektu pieteikumu rakstīšanu varēs finansēt no apstiprināta projekta līdzekļiem, tad uzņēmumi un iestādes jau no pašas projekta idejas rašanās brīža vēlēsies šīs funkcijas deleģēt profesionāļiem. Tā kā lielākajā daļā struktūrfondu aktivitāšu ir paredzēta iespēja segt administratīvos izdevumus 10% apmērā no projekta līdzekļiem, tad iestādes un uzņēmu vēlais, lai šo uzdevumu veic kontraktēts uzņēmums. Ja iestāde vai uzņēmums tomēr ir gatavs rakstīt un īstenot savu projektu, bet nav pārliecināts par kompetenci atsevišķās projekta jomās, tad tie ir gatavi maksāt zināmus līdzekļus par apmācībām vai konsultāciju sniegšanu. Centrālā problēma: 2004-2006.gada plānošanas periodā daudzi struktūrfondu projektu īstenotāji nespēja apgūt finansējumu, radās problēmas ar izmaksu attiecināmību, nespēja sagatavot kvalitatīvus projektu pieteikumus Apakšproblēmas: 1)kapacitātes trūkums iestādēs un uzņēmumos; 2)zināšanu trūkums par projektu sagatavošanu un vadību (likumdošana, projektu vadības teorija); 3)nerealizējot projekta īstenošanas līgumsaistības rodas zaudējumi uzņēmumam vai iestādes gadījumā valsts vai pašvaldībai budžetam ; 4)pieejamā finansējuma apjoma pieaugums. Ja šīs problēmas netiks novērstas, tad var rasties šādas situācijas: 1)uzņēmumiem un institūcijām rodas zaudējumi no projektu nekorektas īstenošanas, bet ši līdzekļi varēja būt izmantoti citās nozarēs; 2)ja valsts ekonomika nespēj apgūt visus piedāvātos struktūrfondu līdzekļus, tad tiek bremzēta tās ekonomiskās attīstības, kas vecina pirktspējas kritumus, zināšanu un inovāciju samazināšanos un kopējo konkurētspēju starp pasaules valstīm.
